Sašlukums
Šodien dūšiņa pavisam sašļukusi un deguntiņš nokārts....jau no vakardienas nakts.... he..pat miegs lāga nenāca, aizgāju gulēt ap 4:00 no rīta, bet pa gultu vairāk valstījos...
Virtuvē gaida brokastis...kaut ka nenesas uz turieni iet....
Bet kam negadās pelēkās dienas..
Šoreiz cenšos kādu atlaist, bet tas ir tik grūti..šķiet, ka līdzi tiek paņemta lielākā daļa sirds...
Saprotu, ka nevienam nepatīk bēdīgi cilvēki, ka ir jāsmaida. Bet reizēm pienāk periods, kad nav spēka tam...ka esi ņēmies, centies glābt kaut ko un tur ir palikusi visa enerģija...izmantota bez panākumiem...
Un vajag laisk, lai sirsniņa uzlādētos atkal no jauna. Un no jauna kādam citam dotu to, ko ir pelnījis.
Varu pateikt droši!!! Es visu savu būtību atdevu vienam cilvēkam. Līdz šim neviens cits ko tādu nav saņēmis.... un es zinu, ka ar savu es šis cilvēks kļuva labāks. Ka man izdevās viņam līdzi dzīves ceļā iedot kaut ko gaišu un brīnišķīgu. Iemācīju daļu no dzīves gudrības. Tas viņam palīdzēs dzīvē. Ir prieks, ka var kāda dzīvi uzlabot. Bet, skumji, ka nevar vairs piedalīties, ka sava misija ir izpildīta un jāiet tālāk....
Kaut gan esmu vēl vienu labu darbu izdarījusi. Vienam citam cilvēkam devu iespēju piepildīt sapni un dzīvot Rīgā...kaut gan pašlaik šķiet, ka viņš to nenovērtē..bet to izdarīju tad, kad jau biju sevi gandrīz visu izsmēlusi...pēdējo lāsīti atdevu, lai kāds var savu sapnīti piepildīt... no manas pozīcijas tā nevajadzēja darīt, jo tā lāsīte būtu noderējusi man pašai.. bet gan jau atkal izdosies savākt pietiekoši daudz enerģijas..cerams...
Man vienmēr ir bijis grūti kādu palaist...jo , ja es mīlu, tad mīlu no visas sirds un ar visu dvēseli.Lai kā sanāk, es daru pilnīgi visu, lai otrs cilvēks būtu apmierināts... bet arī es reiz nobīstos... un šoreiz nobijos un aizbēgu...bet no mīlestības taču nekur neaizmuksi....
Esmu paturējusi acīs to cilvēku...lai nepalaistu garām mirkli, kad būšu atkal vajadzīga...
Es mīlu Tevi!!!!! Un apsolu, ka mēģināšu palaist..es cenšos, bet vienai tas ir tik grūti izdarāms..... gandrīz vai neiespējami....
Jo man ir palicis tikai viens spārniņš, kurš strauji dilst kopā....
Virtuvē gaida brokastis...kaut ka nenesas uz turieni iet....
Bet kam negadās pelēkās dienas..
Šoreiz cenšos kādu atlaist, bet tas ir tik grūti..šķiet, ka līdzi tiek paņemta lielākā daļa sirds...
Saprotu, ka nevienam nepatīk bēdīgi cilvēki, ka ir jāsmaida. Bet reizēm pienāk periods, kad nav spēka tam...ka esi ņēmies, centies glābt kaut ko un tur ir palikusi visa enerģija...izmantota bez panākumiem...
Un vajag laisk, lai sirsniņa uzlādētos atkal no jauna. Un no jauna kādam citam dotu to, ko ir pelnījis.
Varu pateikt droši!!! Es visu savu būtību atdevu vienam cilvēkam. Līdz šim neviens cits ko tādu nav saņēmis.... un es zinu, ka ar savu es šis cilvēks kļuva labāks. Ka man izdevās viņam līdzi dzīves ceļā iedot kaut ko gaišu un brīnišķīgu. Iemācīju daļu no dzīves gudrības. Tas viņam palīdzēs dzīvē. Ir prieks, ka var kāda dzīvi uzlabot. Bet, skumji, ka nevar vairs piedalīties, ka sava misija ir izpildīta un jāiet tālāk....
Kaut gan esmu vēl vienu labu darbu izdarījusi. Vienam citam cilvēkam devu iespēju piepildīt sapni un dzīvot Rīgā...kaut gan pašlaik šķiet, ka viņš to nenovērtē..bet to izdarīju tad, kad jau biju sevi gandrīz visu izsmēlusi...pēdējo lāsīti atdevu, lai kāds var savu sapnīti piepildīt... no manas pozīcijas tā nevajadzēja darīt, jo tā lāsīte būtu noderējusi man pašai.. bet gan jau atkal izdosies savākt pietiekoši daudz enerģijas..cerams...
Man vienmēr ir bijis grūti kādu palaist...jo , ja es mīlu, tad mīlu no visas sirds un ar visu dvēseli.Lai kā sanāk, es daru pilnīgi visu, lai otrs cilvēks būtu apmierināts... bet arī es reiz nobīstos... un šoreiz nobijos un aizbēgu...bet no mīlestības taču nekur neaizmuksi....
Esmu paturējusi acīs to cilvēku...lai nepalaistu garām mirkli, kad būšu atkal vajadzīga...
Es mīlu Tevi!!!!! Un apsolu, ka mēģināšu palaist..es cenšos, bet vienai tas ir tik grūti izdarāms..... gandrīz vai neiespējami....
Jo man ir palicis tikai viens spārniņš, kurš strauji dilst kopā....
Komentāri
Ierakstīt komentāru