Pabarojām kaķīšus

Man liek pasmaidīt viens labs darbs, ko Kuldīga ar Evitas izdarīju :)Sēžam sētā uz soliņa. Nāk kaķu meitene. Zinu, ka tā ir mamma kaķēniem, kas mitinās šķūņos. Vēl viena kaķu ģimene tur ir. Pirms mēneša, kad biju Kuldīgā, skrēju pēc sardelēm.
Pasaucam minku, apsēžas drošā attālumā un gaida, ka mēs kaut ko iedosim. Ašām ieskrienu virtuvē, bet pati nesen atbraukusi, nav nekas jēdzīgs. Paņemu nedaudz maizītes ar biezpienu. Kaķuks uzreiz paķer un aiznes saviem bērniņiem.
Sametām naudiņu, es pieskatu kaķu mammu, lai neaiziet, kamēr Evita aizskrien uz veikalu. Pēc kāda laika nāk ar desu. Skatos, ka tālāk sak rosīties mazie kaķēni. Aizeju pēc naža. Tikmēr uzradies vīrietis, kas atnesis konservus un ber ārā. Visi kaķi apkārt laimīgi ņammā. Kamēr dalu desu un dodu minčiem, risinās sarunas. Vīrietis te nemaz nedzīvo. Tāpat kā es, brauc no Rīgas un Kuldīga dzīvoklis ir citur. Vienreiz nejauši ieraudzījis kaķus tur un nu baro, kad var.
Tik jauki apzināties, ka ir cilvēki, kuri palīdz. Cik man teikts, par šiem kaķiem tiešām rūpējas. Netālu atrodas vetaptieka, no tās dod kaķu barību. Pirms mēneša kaķene ik pa laikam man panesa lielus zivs gabalus no kaimiņu mājas....