Otrdienas rīts

Diena sākās ar smagumu sirdī. Jo bija nepatīkams pārpratums, kura būtību vēl nesaprotu. Vilšanās, ka, gribot visu to labāko, tiek pārmests. Sajūtas-gandrīz tādas, ka ar visu sirdi centies, bet tev iespļauj sejā. Protams, zinu, ka drīz atkal viss būs labi. Ka vienmēr, mierinu sevi ar domu, ka drīz par to varēs pasmaidīt un viss. Laiks visu noliek savās vietās.

Rīts sākās ar to, ka izlaidu Pikas no būra. Tikmēr pati vēl fiksi ielīdu gultā. Pika aizļepatoja uz podiņu. Pagāja pāris min., un dzirdu, ka mazais ļepato istabā Kā katru rītu. Un cenšas ielekt gultā. Tomēr kaut kā šoreiz nesanāca, uz parketa slīdēja kājiņas. Iecēlu, piespiedu sev blakus. Viņa sāka dot rīta bučas. Tad nolika galviņu man uz zoda un baudīja manus glāstus. Ja cenšos nolikt viņas tālāk, atkal pieiet klāt, nobučo un noliek galvu uz zoda :) Pēc tam bija jāceļas augšā.

Kamēr posos, Pika gulēja gultā. Stjū, kā vienmēr, ielīdis savā kurpju kastē un ārā nerādījās.

Gāju brokastot. Notiesāju siermaizītes, kukurūzu biezputru ar dzērveņu ievārījumu un kafijas krūzi. Ņammm!!! To visu darīju, lasot fantastisku grāmatu par Atreju, Grieķiju utt.

Atvadījos no saviem mīļumiem un gāju uz tramvaju. Pa ceļam ārā viena sieviete baigi bļaustījās. Un tad pats jaukākais - 15 min gajiens līdz darba vietai. Jauka pastaiga. Pa ceļam iegriezos savā mīļaja veikalā, kur tirgo tikko ceptas smalkmaizītes un iegādājos pusdienas. Kārumam un veselībai - ābolu. Starp citu- sakot, ja katru dienu apēd vismaz vienu ābolu, palielinās mūža ilgums. Diez, tā varētu būt? :)

Vēl paspēju pasūtīt netu un tv komplektu. Sestdien puisis nāks man slēgt klāt :)

Mājīgi. Skatoties uz gultu bez fona, šķiet, ka fonam derētu meža ieloks.
 Bet aplikācijas arī ir lieliskas.