Piektdienas ne ne jaukas emocijas

Vakar bija, nu, ne šāda, ne tāda diena. Pamožoties secināju, ka noskaņojums nav tas pats labākais.
Pirmais, ko jutu, zobu sāpes, kuras sāka mocīt iepriekšējā vakarā. Otrs, redzēju sapni, kas lika justies slikti. Gatavošanās kāzām, pucēšanās pirms ceremonijas. Visādas ķibeles gadījās. Rezultātā sapratu, ka šādas kāzas nebūs un es tās atlieku. Un tad nozvanīja modinātājs. Pusi no dienas biju sapņu iespaidā...
Nu jā, vēl Pika nervus sakutināja. Nezinu kāpēc, bet tik dusmīga pēdējā laikā, ļoti grūti ar viņas sadzīvot...varbūt puisi meklē? Kas zina.
Paralēli par diviem  cilvēkiem uztraucos. Vienam no tiem bija kas nepatīkams jāpasaka. Bet nebija iespējas noskaidrot, kā tā ziņa ir ietekmējusi viņu. Otrs...viņš ir tālu prom. Un nespēju sazvanīt. Kaut gan vienmēr ir rokās dabūjams, bet šoreiz nebija...dīvaini. Satraucos, ka kaut kas nav noticis. Plus vēl uztraukums par vienu pasūtījumu, kas jau tulīt jānodod. Viss kopā darīja savu :)
Dienas gaitā viss kaut kā atrisinājās. Nopriecājos, ka vakarā tikšu pie zobārsta.

Un tad zobārsta kabinetā. Man nav bailes uz turieni iet. Bet, kad ārsts paziņoja savu lēmumu, palika nedaudz neomolīgi. Gudrības zobs bija slimiņš. Neiteica labot, bet labāk raut ārā.
Pēc trīs spricēm beidzot vairs nesāpēja, tikai nīdēja. Pārdzīvojums man liels, jo pēdējo reizi rāva sen, pamatskolas laikos.
Izejot anistēzijai parādījās tādas sāpes. Auč!!! Sadzēros zāles un līdu gultā.
Veiksmīga piekdienas diena. Bet arī tādas nepieciešama,s lai novērtētu to labo :)