Vakara un rīta darbu nedarbi

Sākšu ar vakardienu. Stjū gājieniem :)
Sēžu uz grīdas un ēdu vakariņas. Uz šķīvja ir makaroni. Mierīgi vakariņoju, bet pa to laiku ēdiena smarža laiakm izplatījusies pa dzīvokli. Jo apņēmīgā solī nāk Stjū. Priecīgs, ka varēs atkal kaut ko man nočiept. Veikli uzrāpjas man uz ceļiem un pie šķīvja jau klāt. Paķer vienu makaronu un aiziet. Pēc kāda laika nāk atkal. Jūtu, ka nav labi. Tik īsā periodā žurcis nevar notiesāt visu. Vairs nedodu. Kā nabagas centās aizsniegt šķīvi. Pacēlies uz pakaļkājām, stāv kā stalta svece un cenšas savu augumiņu vēl garāku izstiept. Sak - dod man ar, Tev žēl :D Amizanti un smieklīgi.

Bet no rīta. Gatavojos iet uz darbu, kad no virtuves atskan būkšķis. Man jau ir aizdomas par notiekošo. Eju skatīties. Kā tad!!! Mana mazā trušu princesīte nekur nav manāma. Paveru atkritumu spaiņa vāku. Viens mazs, mīlīgs Pikas purniņš skatās uz mani :D Labi, ka tobrīd biju iztīrījusi saturu. Atkal centās tikt aiz gāzes plīts un izdomāja, jau otro reizi neveiksmīgu, gājienu. Varētu uzlēkt uz tā lielā spaiņa un tad pāri zem plīts. Tāpat kā pirmajā reizē, arī tagad vāks attaisījās vaļā un laipni sagaidīja.

Tas tiešām izskatījās smieklīgi. Stiepjas uz augšu un skatās uz mani, sakot - palīdzi man. Es tā nebiju, trauks vainīgs, ne es :D