Varētu būt vērtīgi.

Reizēm aizdomājos...par to, cik ļoti mūs ietekmē apkārtējie cilvēki. Cik grūti, vismaz man, kādu palaist vaļā. Reizēm liekas, ka būtu noderīgi aizmirst un nekad vairs neatcerēties. Ir brīzi, kad tiešam ilgojos no visas sirds, kaut man būtu kāds vads, ko pārgriežot, pazūd visas jūtas pret kādu konkrētu cilvēku. Tik vienkārši - viss tas cilvēks vairs nav manā dzīvē, tie satraukumi un izmisumi, kas piedzīvoti. Bet tā jau tikai tāda pasaka vien ir.

Cilvēki viens otru tik ļoti sāpina...neizsakāmi ļoti. Kāpēc tā notiek, kāpēc nevar dzīvot harmonijā un mierā?

Vēl šobrīd jūtos dziļi vīlusies un sāpināta...var jau būt, ka nekas traks nebija. Bet kaut kur sirdī tas ļoti aizskāra. Pat pārāk ļoti. Visu dienu tāda smeldze stāv. Tas savukārt atkal lika aizdomāties, cik sarežģīti mēs esam. Cik ļauni un nejauki rīkojamies.