Ģimenes pieaugums

Nu jau drīz būs nedēļa, kopš pie manis ir divi kaķu bērni - Foksijs un Kima. Vēl otrdien no rīta viņi modās uz ielas kopā ar citiem ielas kaķiem. Bet vakarā aizmiga mājas siltumā ar pilniem vēderiem. Kaut gan - nobijušies un neticības pilni. Bet tomēr mājās. Sākumā turēju mazos būrī, lai vispār aprod ar domu, ka viss viņiem mainījies. Pirmais vakars mierīgs. Ja neskaita mirkli, kad meitenīte ieņaudējās, jo ēdiena trauciņš bija tukšs, izēsts. Ieliku jaunu ņammu, ko tulīt apmierināti ņukāja iekšā.

Nākošā vakarā pēc darba atnāku mājās. Mazie sāk protestēt, ka ir iespundēti. Izlaidu ārā. Un pārsteigumā paliku stāvot. Kimas pirmais darbs - aiziet līdz Pikas podam un nokārtoties. Piemēram sekoja runcītis.     Ir kaķu saimnieki, kuri mocās, lai piedabūtu kaķi iet uz podu. Man nebija pat jāparāda. Re kā, ielas minči ir kulturālāki par mājas minčiem :D 

Visinteresantākais, ka nu jau pods ir bijis trīs vietās. Ātri iebēru viņu podā smiltis un noliku sākumā koridorā. Nerādīju, ka tur jāiet. Paši saprata. Trešā un paliekošā vieta - zem vannas. Un tikai vienu reizi atradu čupiņu ārpus poda. 

Mjā...pirmais un otrais vakars pagāja trokšņaini. Viņi savā starpā runāja, ņurdēja un ārdījās. Staigāja pa visu dzīvokli ar lielām acīm. Leca, kur vien varēja uzlekt, rāpās gultā. Riteni izmantoja kā kāpelēšanas vietu un riepas noderēja nagu asināšanai  Biju laimīga, kad uz mirkli iestājās klusums, tik tiešām. Puika bija visskaļākais. Ja Kima kaut kur nolīda, meklēja un skaļi ņaudēja. 

Nu jau otro dienu abus nomitinu vannas istabā. Laikam šī vieta ir jau iemīļota. Klusums, nekādas ņaudas. Durvis stāv vaļā, bet laukā nenāk. Cik nu es pati aizeju pie viņiem samīļot un aplūkot ko dara. 

Foksijs vēl joprojām nav atmetis cerības ar šņākšanu mani aizbiedēt. Ietur distanci. Bieži slēpjas, kad tuvojos. Reizēm saņem drosmi un neaizmūk. Pa rokām arī īsti netīk, laužas ārā. Ja nepieciešams, ieskrāpē un iekož. 

Kima gan atgādina mazu eņģelīti. Reizēm uzrūc, bet tas ir reti. Nemūk prom un jūtas ļoti laimīga, kad viņas mīļo. Pārsvarā tad iekārtojas vēl ērtāk un aizver actiņas. Pat paēdot kārtīgi izstaipās, ko neesmu novērojusi puikam. 

Viņa pat nākošā dienā jau saņēmās un ieleca gultā man blakus 

Abi ēd dūšīgi. Aptuveni konservs iziet pa pusotru dienu. 

Vakar Kima sasveicinājās ar Pikas, abas saostījās. Vienīgi Stjū uztaisīja pirmajā vakarā panikas lēkmi. Dīvaini, jo līdz šim nebiju novērojusi, ka no kaķiem baidās. Nu labi, tas bija mājas mincis ar citiem aromātiem. Varbūt smaržā jaušas citu kaķu aromāts, kam garšo grauzēji???

Tagad jau nedaudz nomierinājies. Ietur distanci, bet neskrien uzreiz arī slēpties. Tas jau ir progress. Cerams, ka pieradīs un nebaidīsies. Kaut gan lielākā daļa mājas žurku sadraudzējas ar kaķiem. Un ja viņš trenkā trusi, kas ir vairākas reizes lielāks, gan jau atadīs dūšu to pašu ar kaķiem darīt Ja vajadzēs....bet nu patreiz katrs sēž savā telpā. 

Viņi visi četri ir brīnišķīgi 

Un, un nevar aizmirst manas brīnišķīgās puķes. Sanplaulijas jau kādu laiku zied brīnišķīgos ziedos. Pārējās arī aug griezdamās 

:)