Vētrojam

Sestdien pirms aizmigšanas no manis atskanēja ierosinājums - izejam rīt pastaigāties, vēlos aplūkot apkārtni. No rīta pamodos un laiks smējās par manu ideju rādot vējainu, drūmu un lietainu seju. Skaidrs, kur tad lai tiekam. Pie tam man nebija šādam laikam piemērots apģērbs, lai bristu pāri laukiem un dubļiem... ciemos jau neņemšu veselu kaudzi drēbes. 

Tā visu dienu pavadīju pie siltas krāsniņas. 

Vakarā sekoja ceļš mājup...cauri vējam un lietum..brrr....

Māja izvējota, pa ventilāciju vējš savas dziesmas dziedāja, ka prieks. 

No rīta, atverot acis, secināju, ka nekas labāks nav...pat krusa mani pasveicināja ceļā uz tramvaju...riteni šoreiz noliku maliņā...

Un vakardienas piedzīvojums. Netālu no Sabiles uz ceļa bija nokritis koks...netikām garām, nācās izsaukt ugnusdzēsējus, kuri ļoti ātri visu novāca un varējām ceļu turpināt.