23. un 24. novembris patversmē

Piektdien, 23. novembrī patversmē ierados ap kādiem 14:00. Pirmais suns, ko izvedu pastaigā, bija Naida. Kā jau iepriekš minēju, pie viņas tagad pastiprināti piestrādāšu. Attaisot būri vaļā, mani sagaidīja prieka pilna suņu meitene, sajūsmināta, ka varēs izlocīt kājas. :)

Bet tad Naida saprata, kas man padomā, proti, iet ārpus patversmes teritorijas. Naidas plānos šāda lieta neietilpa. Un atkal sākās. Lielais suns pielipa pie zemes un tur tāds plakans palika. Tomēr es nepadevos un vilku viņas prom, kamēr beigās Naida padevās un gāja līdzi. Ar interesi vēroju, kāda būs viņas reakcija uz apkārtējiem cilvēkiem. Vienreiz, kad vedu citu bailīgu suni ārā, viņš man, redzot cilvēkus, pieplaka klāt vai arī rāvās prom no pārējiem. Šoreiz Naida apkārtējos uztvēra mierīgi. 

Veiksmīgi tikām līdz kāpai. Tur pat nedaudz izdevās paspēlēties, līdz Naidas atkal pārņēma bailes. Suns aktīvi rāvās uz patversmes pusi. Nu, uz priekšu vairs nedabūju, tad, lai uzreiz nedotos atpakaļ, apsēdos blakus un kādu laiku tā sēdējām. Pēc tam sākām iet lēnām uz patversmi. Faktiski, Naida labprāt būtu aizjozusi cik ātri vien var. Es to neļāvu. Pa ceļam vēl apsēdos uz soliņu un viņa bez maz vai man ielīda klēpī. :)

Tad gan gājām uz patversmi.

Pastaiga nesanāca gara. Bet tas jau bija jau daudz. Sākumā jāsper mazi solīši un pamazām, pamazām, līdz suns sapratīs, ka nav jābaidās un pats jau sāks iet uz priekšu. Man nepatīk dzīvniekam neko uzspiest ar varu. Gribu, lai iniciatīva nāk no viņas. Kad Naida sirsniņā jutīsies pietiekami droša, viņa no brīva prāta ies. Un neuzspiešana no manas puses liks sunim vairāk man uzticēties. Protams, varu nedaudz iedrošināt, pavilkt. Bet, ja jutīšu, ka suns neparko nevēlas iet, nav jāuzspiež. Pienāks mirklis, kad viņa vairs nebaidīsies. 

Naida patversmes teritorijā

Naida. Vēl esam patversmē. Te Naida jūtas ērti un droši.

Naida jau tikusi līdz kāpām:)

Kad aizgājām atpakaļ uz patversmi, suņiem sākās pusdienu laiks. Domāju, pagaidīšu, kamēr paēd. Tomēr man palūdza pirms ēdienreizes izvest pastaigā Spraitu. Kas ir bijis ar Spraitu, zina, ka viņš ir ļoti enerģisks suņu puika. Arī šoreiz, pat pavadu bija grūti aplikt, jo suns nestāvēja uz vietas. Kad gājām garām citiem būriem, Hektors tā sāka ārdīties no tā, ka arī grib tikt ārā. Bļodiņa pa visu būri mētāja :D Mēs ātri iznesāmies ārā, lai pārējie nomierinās.

Hektors. Bilde ņemta no dzd.lv mājas lapas.

Hektors. Bilde ņemta no dzd.lv mājas lapas.

Hektors. Bilde ņemta no dzd.lv mājas lapas.

Par Hektoru patversmes mājas lapā var izlasīt lūk ko:

Viņš ir ap 2 gadus vecs suns

"Sveiki! Mani sauc Hektors! Esmu atraktīvs un ļoti skaļš suņu puika. Ja neiegūstu to, ko vēlos, es cenšos to panākt ar skaļu riešanu. Bet mani var viegli apmācīt, esmu vēl jauns un sprigans, ar vēlmi apgūt visu jauno un nezināmo. Tā es arī nonācu patversmē. Pats ienācu tās teritorijā, jo interese bija stiprāka par mani. Patreiz es dzīvojos pa patversmi ar saviem jauniegūtajiem draugiem. Ir te daži suņi, kuri man ne visai patīk un mēdzu ar viņiem kašķēties, bet principā esmu ļoti atvērts un  draudzīgs. Cilvēki man ir labākie draugi, tāpēc gaidu savu jauno draugu, kas nenodos."

Tas ir par Hektoru. Jāsaka, ka viņš ir augumā mazs suns, bet spēka netrūkst. :)

Labi, atgriezīšos pie Spraita. Arī viņš ir ļoti aktīvs suns. Gatavs skriet, lekt un rotaļāties. Izejot no patversmes,  Spraits palēcās gaisā un saķēra pavadu, sāka raut un lēkāt man apkārt. Izārdījāmies pamatīgi. Atpakaļ atgriezāmies abi piekusuši. Jā, šis suns prasa visu spēku, lai savaldītu. Viņam piemīt niķis cilvēkus izvilkt, kur pats vēlas. Nu, viņš vismaz mēģina to darīt :)

Spraits. Bilde tapa pavasarī, mūsu kopīgajā pastaigā.

Spraits. Arī šī bilde ir no tās pašas pastaigas. 

Spraitam ļoti patīk bumbiņas
Bilde ņemta no dzd.lv mājas lapas.

Spraits
Bilde ņemta no dzd.lv mājas lapas.

Šīs dienas nobeigumā pastrādāju ar Skaju un Flēru. Ar Skaju treniņi notika ārpus patversmes teritorijas, jo patversmē viņa visus uzdevumus pildadiezgan labi. Toties, ejot pa ielu, tas viss nedaudz aizmirstas. Viens no uzdevumiem ir uzmanības pievēršana ar skaņu. Parasti viņa atsaucās. Bet uz ielas es varēju bez maz vai apkārt dancot, bet tik un tā tiku ignorēta. Viņai bija citas lietas darāmas. Labi, beigās jau Skaja sāka labāk koncentrēties, par ko man liels prieks. 

Aizgājām arī līdz kāpām, tur nedaudz atgājām no treniņa, paņēmām pārtraukumu un sākām spēlēties. Skajai šis mirklis ļoti patika :)

Pēc tam turpinājām. Pirmais jau, mācīju Skajai skaisti iet pie pavadas, neļāvu sevi raut līdzi. Pāris reizes liku viņai meklēt kārumus, šī rotaļa Skajai vienmēr patīk, jo zina, ka akut kur paslēpti desu gabaliņi, ko varēs apēst :D 

Tad nonācām nosacīti klusākā vietā. Mašīnas garām nebrauca, bet cilvēki gan staigāja. Šeit mans uzdevums bija panākt, lai Skaja neskrien pie cilvēkiem, bet koncentrējas uz uzdevumu. Kad kāds gāja garām, liku Skajai apsēsties, vēlāk arī gulēt un ik pa laikam cienāju ar desu. Man tiešām bija prieks, ka viņa uz cilvēkiem beigās jau vairs neskatījās, bet gan koncentrējās uz manu roku. Skaja ir malacis :) Gudrs suns. 

Atpūtas mirklis kāpās. Skaja aizrāvusies ar ošņāšanu, rakšanas darbiem. Bija grūti viņas noķert bildē. Vai nu redz tikai pakausi, vai izplūdušu bildi.

Skaja atpūšas

Skaja kāpās

Juhū!!! Beidzot izdevās noķert mirkli, kad Skaja pēc manas komandas apsēdās. Malacis :)

Skaja

Skaja. SKRIENAMMMMM!!!! :D :D :D

Flēra...nu, pa šo dienu nekas īpašs nav stāstāms. Varu pateikt tikai to, ka mēs atkārtojām uzdevumus un viss sanāca lieliski :) Toties nākošā dienā viņa lieliski pastrādāja. 

Nu ko, ķeros klāt sestdienai. Atkal biju patversmē ātrāk. Pirms treniņiem sanāca pakavēt laiku Greisai, jo viņas būra durtiņas tika labotas. 

Greisa

Arī viņa piedalās treniņos :)

Šoreiz mūsu trenere netika. Vadītājas lomu uzņēmās Maija. Bija prieks ar viņas kopā strādāt, uzdevumi bija lieliski un interesanti. 

Sākumā sākām ar iešanu blakus un sēdēšanu. Tad sekoja dažādi uzdevumi. Viens no tiem, nolika otrādi taburetes, ar kājām uz augšu. Suņiem starp tām bija jāiet cauri. Flēra sākumā gribēja šmaukties un iet apkārt, bet saprata, ka tā nekas nesanāks un sāka darīt, kā liku. 

Pēc tam bija dažādi šķēršļi. Jāiet čūskveidā, jālec pāri, atkal čūskveidā, tad cauri krēsliem, beigās izlekšana cauri riņķim. Pa vidu bija daudzi citi uzdevumi, ko Flēra paveica lieliski. 

Vēl bija jālien cauri tunelim. Aplis ar audumu. Man nācās tuneli pieturēt, kamēr suņi veic savu misiju. Flēru piesēju pie staba. Sākumā viņa apošņāja zemi, izpētīja blakus noliktās mantas. Bet pēc tam pamanīja, ka mēs taču daram kaut ko foršu. Sāka vērot, ko'pārējie suņi dara. Vēroja, vēroja, līdz sāka dīdīties un klusām smilkstēt...kad tas uz mums neiedarbojās un viņa netika brīvībā, lai varētu pati visu šo darīt, tad Flēra sāka riet.Varēja redzēt, ka viņa ļoti, ļoti, ļoti grib iesaistīties tajā visā. Kaut kur jālien, jāskrien. Nu, kā lai viens gudrs suns lai sēž malā un tikai noskatās. Netaisnība :) Tā kā es palīdzēju ar turēšanu, mēs palikām pēdējās. Flēra jau bija saskatījusies, kas būs jādara un smuki izdarīja.  

Pie pēdējā uzdevuma viņa jau bija nogurusi un tikai ar pierunāšanu izpildīja prasīto. 

Paslavēju meiteni un skrējām atpakaļ uz guļvietu patversmē, lai atpūstos. 

Flēra, kā labi audzināts suns sēž :)

Suņu rotaļlieta

 Augšā redzamais attēls...Man ieteica uztaisīt suņiem rotaļlietu, ar kuru varētu cīkstēties :D tad nu mājās atradu vecas džinsu bikses un ap šo brīnumu ņēmos kādas divas stundas. Graizīju bikses pa gariem, šauriem striķīšiem, tad tos visus pinu kopā. Sapītās bizes atkal pinu kopā vēl lielākās bizēs. Sēju mezglus utt. Ņemšanās bija liela. Bet nu, tāds ir rezultāts. Reiz tās bija bikses. Tagad lieta, ar ko spēlējas suņi. Tālāk būs redzams, ka Montijs izrāda par manu garabērnu sajūsmu un mētā pa gaisu :D

Flēra cenšas savaldīties un nelekt kājās. Zina, ja paliks sēžot, kārums garantēts.
 Var redzēt, kā viņa koncentrējas uz manu roku.

Kas tur notiek? Laikam apgūst gulēšanas prasmes.

Mēs taču arī nevaram atpalikt. Flēra rāda, ka arī viņa
beidzot māk gulēt pēc komandas :) Tikai reizēm viņa mānas.
Tiklīdz palieku roku tālāk, tā Flēra guļus stāvoklī nedaudz
parāpo uz priekšu.Ar domu - es tak komandu GULĒT nepārkāpu.
Guļu un viss :D tikai tā nedaudz man ķepiņas pašļūca uz priekšu.

Nu īsti paraugskolēni. Montijs un Greisa sēž :)

Atpūtas mirklis

Atpūta. Montijs, Arta un Maija

Jā...te jau tiek iemēģināta mana džinsu mantiņa

Mantiņa izturēja, nesaplīsa.

Flēra tikmēr pārmeklēs zemi. Varbūt kāds kādu našķi atstājis nejauši

Arī Montijs ko saodis

Nē, tomēr manta labāka :D

Sākam atkal strādāt. Montijs un Arta iet trasi

Darbs turpinās

Flēra gaida savu kārtu :)

Kas tad nu? Man tiešām tam jālec cauri??? Tiešām???

Jā, es māku sēdēt!!!!

Flēra iegaumē, kas viņai būs jādara

Montijs izrāda sajūsmu par to, ka viss izdevās :D

Ehhh... 

Nu ko!!! Arī sestdienas darbi patversmē beidzās. Būtu palikusi ilgāk un izvedusi pastaigā kādu suni vēl. Bet šoreiz nesanāca. Bija sarunāts randiņš un jāskrien uz AndeliMandeli :)

Domāju rīt atkal iet uz patversmi :)