Divas dienas patversmes dzīvē
Šonedēļ patversmē "Dzīvnieku draugs" biju divas dienas - piektdien un sestdien.
Piektdiena patversmē:
Jau esmu gandrīz pie ēkas durvīm, kad pēkšņi ieraugu vienu suņu galvu skrienam pa gaiteni.Atpazīstu, ka tā ir viena no manām audzēknēm - Skaja.
Enerģisko suņu meiteni Skaju atrada pagājušā gada decembrī pie iepirkšanās centra "Rīga Plaza". Saimnieki viņu nemeklēja, un tā viņa ir palikusi patversmē. Vidēja auguma, ļoti aktīva suņu meitene, kura ļoti labi saprotas ar cilvēkiem, bet ne vienmēr māk kontatēties ar suņiem. Ir pāris reizes izskrējusi brīvsolī, tāpēc tagad iziet paklausības skolu.
Skajai ir problēmas ar koncentrēšanos. Pie pavadas ejot, viņa cilvēku rauj uz priekšu. Uz ielas katru cilvēku vēlas sabučot, skrien klāt. Mans uzdevums ir iemācīt meitenei iet kārtīgi pie pavadas, nerauties. Neļaut skriet klāt visiem cilvēkiem. Pēc tam sekos arī sēdēt, gulēt...
Skajas vecums: 1 gads un 2 mēneši.
Tātad, atgriezīšos piektdienā. Tuvojos pie durvīm, Skaja mani pamana. Tavu suņa prieku, jau pie durvīm lēkā. Ieeju iekšā, mani sagaida vētrainas suņu bučas un apskāvieni. Tik patīkama sajūta, saprotot, ka suns tiešām no visas sirds priecājas.
Pēc tam gāju sagriezt cīsiņus, jo mans apmeklējuma mērķis bija pastrādāt ar suņiem. Sāku griezt, manu, ka aiz muguras sēž Skaja un Džeks. Abi cer, ka pametīšu kādu gabalu.
Protams, mana sirsniņa neiztur un suņi tiek pacienāti.
Cīsiņi sagriezti, nu var pie pavadas likt Skaju un iet strādāt. Darbs notiek patversmes teritorijā. Sākumā piestrādājam pie pavadas nevilkšanas. Tiklīdz meitene sāk raut pavadu, es apstājos, viegli pavelku. Tiklīdz viņa nevelk, ejam uz priekšu. Un tā visu laiku. Skaja jau pēc pirmās nodarbības sāka saprast, ka pavadu nevar vilkt un cenšas to iegaumēt. Reizēm gan viņai nesanāk, bet tas nekas. ar laiku izdosies :)
Vēl mēs mācamies apgūt koncentrēšanos. Parādu, ka man rokā ir kārums, kad viņas skatiens pievēršas rokai, iedodu našķi. Tad vēl ir meklēšanas spēle un vēl dažas citas. Skaja lieliski visu apgūst.
Nu jau viņa māk arī sēdēt un gulēt.
Par katru izdarīto uzdevumu suns dabū kārumu. Pēc nodarbībām Skaja atgriezās savā guļvietā atpūsties.
Otra mana skolniece ir Flēra.
Viņas stāsts ir šāds:
Vispirms - viņa ir rotveilera jauktenīte, kas tika no patversmes paņemta pirms trim gadiem. Tagad bērnam atklājusies spēcīga alerģija, līdz ar to simpātiskā suņu meitene meklē jaunas mājas un patreiz dzīvo patversmē. Viņa ir vidēja izmēra ( ne tik liela kā tīrasiņu rotveileri ), sver 34 kg. Viņa ir jauna suņu meitene - tikai 6 gadi :) Flēra ir sterilizēta, vakcinēta. Ar kaķiem gan nesatiek, bet ļoti mīl bērnus.
Man patīk tas, kā viņa groza dupsi. Aste viņai nav, bet tas nekas. Ja vēlas izrādīt savu prieku, viņa kustina dupsi. Tas izskatās smieklīgi. Flēra tiešām ir ļoti gudrs suns.
Viņa mācās iet blakus, sēdēt, gulēt, lekt pāri šķēršļiem utt.
Pagājušo nedēļu, kad attaisīju būra durvis, viņa izšāvās kā lode. Un uzlika abas priekšķepas man uz pleciem ( es biju pietupusies ) un kārtīgi sabučoja.
Sestdiena patversmē:
Sestdienas ir tās dienas, kad pie mums brauc kinoloģe Jūlija, kura apskatās, ko mēs ar suņiem esam pa nedēļu apguvuši un iedod jaunus uzdevumus. Nodarbības ilgst kādu pusotru stundu. Suņiem ir interesanti un mums, kas trenē suņus, arī :) Man šis viss ir jauns, es mācos līdz ar suņiem, kā pareizi izteikt komandas, kā kustēties. Un ir liels prieks apgūt ko jaunu. Pie tam vēl, ja sanāk. :)
Tā kā man vēl bija pusstunda laiks, izvedu pastaigā Naidu. Iepriekš nebiju vedusi un uzreiz pamanīju, ka suns ir ļoti bailīgs. Ārpus patversmes teritorijas nemaz negribēja iet. Neuzspiedu arī. Skrējām pa teritoriju, spēlējāmies, viņa man arī sadeva daudz bučas.
Naida tiešām ir jauna - 10 mēnešus veca. Tomēr diezgan tramīga. Viņai patīk skriet, patrenkāt kādu kaķi ( bet kuram sunim gan tas nepatīk darīt? ), peldēt, doties garās pastaigās, cīkstēties, diedelēt gardumiņus un saņemt glāstus. Māk sēdēt un gulēt pēc komandas. Labi sadzīvo ar citiem suņiem. Pret svešiem cilvēkiem sākumā ir piesardzīga un ir nepieciešams laiks, lai pierastu. Naida ir liela izmēra suns.
Vēlāk par viņas notika sarunas, ko lai dara lietas labā, lai Naida nav tik bailīga. Turpmāk centīsimies viņai pievērst pastiprinātu uzmanību, vedīsim garās pastaigās un mācīsim drosmi :)
Jā, un pēc tam nedaudz nosvinējām Džeka aizceļošanu uz mājām :) Lūk, ko Dzīvnieku draugs raksta facebook profilā:
Tik jauka sajūta :) Vēl no rīta samīļojos ar Džeku :)
Plkst.: 13:00 sākām treniņus. Sākumā bija grupu treniņi. Es ar Flēru, Maija ar Hektoru utt. Mums tika doti dažādi uzdevumi, ko pildījām. Man liels lepnums par to, ka beidzot Flēra saprata, ko nozīmē komanda GULĒT. Visu laiku ar to bija problēmas. Ja suņu meitene gandrīz, gandrīz apgūlās, tad dupsis uzšāvās gaisā. Bet vakar beidzot apgūlās un nu to viņa māk un dara :)
Pēc tam notika individuālās apmācības. Es strādāju ar Skaju. Mēs parādījām, ko mākam, dabūjam uzslavu, ka sanāk. Biju ievērojusi, ka Skaja labi iet patversmes teritorijā, bet uz ielas tas nedaudz aizmirstas. Tad nu izgājām uz ielas. Turpmāk ar viņas strādāšu tur :) Arī man ir uzdevums līdz nākošai nedēļai - uztaisīt suņu rotaļlietu :)
Nevaru sagaidīt, kad atkal satikšu savus mīluļus :)
http://www.dzd.lv/new/?w=animals&animal=1
Piektdiena patversmē:
Jau esmu gandrīz pie ēkas durvīm, kad pēkšņi ieraugu vienu suņu galvu skrienam pa gaiteni.Atpazīstu, ka tā ir viena no manām audzēknēm - Skaja.
 |
| Skaja |
 |
| Skaja |
Skajai ir problēmas ar koncentrēšanos. Pie pavadas ejot, viņa cilvēku rauj uz priekšu. Uz ielas katru cilvēku vēlas sabučot, skrien klāt. Mans uzdevums ir iemācīt meitenei iet kārtīgi pie pavadas, nerauties. Neļaut skriet klāt visiem cilvēkiem. Pēc tam sekos arī sēdēt, gulēt...
Skajas vecums: 1 gads un 2 mēneši.
Tātad, atgriezīšos piektdienā. Tuvojos pie durvīm, Skaja mani pamana. Tavu suņa prieku, jau pie durvīm lēkā. Ieeju iekšā, mani sagaida vētrainas suņu bučas un apskāvieni. Tik patīkama sajūta, saprotot, ka suns tiešām no visas sirds priecājas.
Pēc tam gāju sagriezt cīsiņus, jo mans apmeklējuma mērķis bija pastrādāt ar suņiem. Sāku griezt, manu, ka aiz muguras sēž Skaja un Džeks. Abi cer, ka pametīšu kādu gabalu.
_2.jpg) |
| Džeks patversmē bija ilgdzīvotājs. Bet vakar viņa patversmes stāsts beidzās, jo tika paņemts uz mājām :) |
Cīsiņi sagriezti, nu var pie pavadas likt Skaju un iet strādāt. Darbs notiek patversmes teritorijā. Sākumā piestrādājam pie pavadas nevilkšanas. Tiklīdz meitene sāk raut pavadu, es apstājos, viegli pavelku. Tiklīdz viņa nevelk, ejam uz priekšu. Un tā visu laiku. Skaja jau pēc pirmās nodarbības sāka saprast, ka pavadu nevar vilkt un cenšas to iegaumēt. Reizēm gan viņai nesanāk, bet tas nekas. ar laiku izdosies :)
Vēl mēs mācamies apgūt koncentrēšanos. Parādu, ka man rokā ir kārums, kad viņas skatiens pievēršas rokai, iedodu našķi. Tad vēl ir meklēšanas spēle un vēl dažas citas. Skaja lieliski visu apgūst.
Nu jau viņa māk arī sēdēt un gulēt.
Par katru izdarīto uzdevumu suns dabū kārumu. Pēc nodarbībām Skaja atgriezās savā guļvietā atpūsties.
Otra mana skolniece ir Flēra.
 |
| Flēra |
 |
| Flēra |
Vispirms - viņa ir rotveilera jauktenīte, kas tika no patversmes paņemta pirms trim gadiem. Tagad bērnam atklājusies spēcīga alerģija, līdz ar to simpātiskā suņu meitene meklē jaunas mājas un patreiz dzīvo patversmē. Viņa ir vidēja izmēra ( ne tik liela kā tīrasiņu rotveileri ), sver 34 kg. Viņa ir jauna suņu meitene - tikai 6 gadi :) Flēra ir sterilizēta, vakcinēta. Ar kaķiem gan nesatiek, bet ļoti mīl bērnus.
Man patīk tas, kā viņa groza dupsi. Aste viņai nav, bet tas nekas. Ja vēlas izrādīt savu prieku, viņa kustina dupsi. Tas izskatās smieklīgi. Flēra tiešām ir ļoti gudrs suns.
Viņa mācās iet blakus, sēdēt, gulēt, lekt pāri šķēršļiem utt.
Pagājušo nedēļu, kad attaisīju būra durvis, viņa izšāvās kā lode. Un uzlika abas priekšķepas man uz pleciem ( es biju pietupusies ) un kārtīgi sabučoja.
Sestdiena patversmē:
Sestdienas ir tās dienas, kad pie mums brauc kinoloģe Jūlija, kura apskatās, ko mēs ar suņiem esam pa nedēļu apguvuši un iedod jaunus uzdevumus. Nodarbības ilgst kādu pusotru stundu. Suņiem ir interesanti un mums, kas trenē suņus, arī :) Man šis viss ir jauns, es mācos līdz ar suņiem, kā pareizi izteikt komandas, kā kustēties. Un ir liels prieks apgūt ko jaunu. Pie tam vēl, ja sanāk. :)
Tā kā man vēl bija pusstunda laiks, izvedu pastaigā Naidu. Iepriekš nebiju vedusi un uzreiz pamanīju, ka suns ir ļoti bailīgs. Ārpus patversmes teritorijas nemaz negribēja iet. Neuzspiedu arī. Skrējām pa teritoriju, spēlējāmies, viņa man arī sadeva daudz bučas.
 |
| Naida |
 |
| Naida |
Vēlāk par viņas notika sarunas, ko lai dara lietas labā, lai Naida nav tik bailīga. Turpmāk centīsimies viņai pievērst pastiprinātu uzmanību, vedīsim garās pastaigās un mācīsim drosmi :)
Jā, un pēc tam nedaudz nosvinējām Džeka aizceļošanu uz mājām :) Lūk, ko Dzīvnieku draugs raksta facebook profilā:
17.novembris „Dzīvnieku Draugā” izvērtās par īstu pirmssvētku dienu - uz mājām devās patversmes suņu telpu ilglaicīgākais iemītnieks – septiņus gadus vecais Džeks, kurš pie mums dzīvoja kopš 2010.gada 24.februāra. Tieši šajā dienā viņš pats atnāca uz patversmi līdzi vienai no mūsu darbiniecēm, kuru satika pie Zasulauka stacijas.
Sākumā Džeks, kā jau visi patversmes suņi, dzīvoja būrī, taču pēc laika, kad radās vajadzība atbrīvot vietu citam sunim, Džeks pārvācās uz dzīvi gaitenī. Tur viņš arī pavadīja lielāko daļu no gandrīz trim patversmē nodzīvotajiem gadiem, kļūdams par neatņemamu visu ikdienas darbu pieskatītāju un līdzdalībnieku. Daudzi cilvēki labprāt pabužināja Džeku aiz auss, iedeva kādu našķi (uz ko viņš ir visai kārs), vēlējās izvest pastaigā (kas, mēnešiem ritot, Džekam patika aizvien mazāk, jo ērtāk taču ir gulēt uz mīkstas sedziņas un saņemt glāstus), taču neviens nebija gatavs pavecajam suņuvīram dot mājas. It īpaši tāpēc, ka, neraugoties uz omulīgo paskatu, Džekam bija šādi tādi nelādzīgi niķi, piemēram, mode kārtīgi sargāt savu un citas bļodiņas un nepatika pret kaklasiksnas aiztikšanu.
Džeka jaunā saimniece par šiem stiķiem nelikās ne zinis – viņai suņu vīrelis iekrita sirdī uzreiz un uz visiem laikiem. Lai labāk iepazītu cimperlīgo kungu, viņa kopš šā gada augusta brauca ciemos pie viņa, devās garās pastaigās un veda Džeku viesos uz jaunajām mājām. Tā abi iepazina viens otra paradumus, saimniece mācījās tikt galā ar Džeka niķiem, bet Džeks mācījās paklausību.
17.novembrī abi kopā izgāja pa patversmes durvīm pēdējo reizi, visa mūsu kolektīva pavadīti. Pēc tam no patversmes informācijas dēļa svinīgi tika noņemts Džeka portrets, lai atbrīvotu vietu nākamajam ilgāk dzīvojošajam sunim – Mišelai.
Lai Tev labi veicas jaunajā dzīvē, Džek!
Tik jauka sajūta :) Vēl no rīta samīļojos ar Džeku :)
Plkst.: 13:00 sākām treniņus. Sākumā bija grupu treniņi. Es ar Flēru, Maija ar Hektoru utt. Mums tika doti dažādi uzdevumi, ko pildījām. Man liels lepnums par to, ka beidzot Flēra saprata, ko nozīmē komanda GULĒT. Visu laiku ar to bija problēmas. Ja suņu meitene gandrīz, gandrīz apgūlās, tad dupsis uzšāvās gaisā. Bet vakar beidzot apgūlās un nu to viņa māk un dara :)
Pēc tam notika individuālās apmācības. Es strādāju ar Skaju. Mēs parādījām, ko mākam, dabūjam uzslavu, ka sanāk. Biju ievērojusi, ka Skaja labi iet patversmes teritorijā, bet uz ielas tas nedaudz aizmirstas. Tad nu izgājām uz ielas. Turpmāk ar viņas strādāšu tur :) Arī man ir uzdevums līdz nākošai nedēļai - uztaisīt suņu rotaļlietu :)
Nevaru sagaidīt, kad atkal satikšu savus mīluļus :)
http://www.dzd.lv/new/?w=animals&animal=1
Komentāri
Ierakstīt komentāru