Nedēļas nogale pirms Lieldienām :)
Pirms divām dienām vēlreiz biju patversmē "Dzīvnieku draugs" . Ierados 12:00 ar cīsiņiem somā un apņemšanos jau atsākt treniņus. Kaut gan tā apņemšanās bija tāda pašvakra. Atzīšos, šoreiz man ļoti negribējās neko mācīt :D Kam negadās. Tomēr saņēmos un darīju, kaut gan, jā, varēja labāk. Laikam pie vainas garā darba diena. Pirmā pēc cīniņa ar gripu, likās tiešām un gara un nogurdinoša. Labi, nu jau novēršos no tēmas.
Iegāju patversmē, gaitenī mani sagaidīja Naida. Rejoša Naida. Tiklīdz sāku saukt vārdā, viņas uzvedība mainījās. Asti luncinādama nāca klāt teikt - čau!
Pa ceļam uz patversmi atcerējos, ka cīsiņus nopirku, bet nazīti nepaņēmu, lai tos sagrieztu. Stāvēju un gudroju, kur varētu būt noslēpies nazis. jo noteikti arī patversmē ir naži :D :D :D
Kas labi meklē, tas atrod :)
Ar cīsiņiem sakārdināju ne tikai Naidu, bet arī Kronu, Maijas suni, kura pēc tam man staigāja pakaļ, cerot uz ko gardu.
Pirmā skolniece bija Flēra. Kaut gan, neko jaunu neiemācīju, jo visu, kas mācīts, labi atceras. Nākamais solis, jāradina komandas pildīt bez gardumiem.
Treniņš un pastaiga beidzās, atgriezāmies patversmē. Tur es uzzināju, ka ieradies jauns suņu puika Dūdijs. Viņš pirms nedēļas esot atrasts piesiets pie koka. Cilvēki esot paņēmuši pie sevis uz mājām, bet todien atveda uz patversmi.
Viņš ir tikai 6 mēnešus vecs. Un ļoti enerģisks, dzīvespriecīgs un jautrs.
Es, Antra un Zane izspēlējāmies ar viņu. Tiešām ļoti pozitīvs mirklis :)
Pēc tam paņēmu Skaju. Secināju, ka arī viņai prāts nenesas uz mācīšanos. Koncentrēties vispār nevēlējās, pat uz desu reizēm lāgā neskatījās. Toties turpinājām nostiprināt zināšanas iešanai pie pavadas. Iešanai, nevis raušanā.
Pēc Skajas mani palūdza izvest pastaigā Naiku. Arī šoreiz mēs spēlējāmies. Bija ap stundu gara pastaiga. Sajutu viņa spēku, kad viņš otrpus sētas ieraudzīja suni, kurš bija apņēmies Naiku izlamāt. Saprotams, Naiks nevarēja turēties pretī. Un pirmo reizi sāka mani vilkt. Labi, ka viņš nav kā Skaja, kura nerēķinās, ka kāds ir ar viņas kopā un jož. Jo tad būtu pagrūti viņu noturēt. Apbrīnoju viņa rāmumu.
Atgriezāmies atpakaļ. Vēl palūdza, vai varu izvest Hloju. Ar šo suni nebiju sastapusies. Tāpēc man jo interesantāk. No telpas iznāca stafordšīras terjera kucīte. Pietupos, lai palīdzētu uzlikt siksnu. Un saņēmu ātru buču. Viņa tik zibenīgi man pieskrēja klāt, iedeva buču un aizskrēja, ka pat bija jājautā, vai man neizlikās.
Secināju, ka viņai nepieciešams treniņš, jo meitene ir ļoti, ļoti enerģiska un spēcīga. Visu laiku rāva pavadu un bija niķis lekt gaisā. Toties viņa ir pozitīva un dzīvespriecīga. Atklāju, ka Hlojai ļoti patīk kociņi. Apkārtnē bija tikai mazi zariņi. Tos ņēmu, metu prom, meitene skrēja pakaļ. Tad centās man atņemt un pārkost. Beidzot man izdevās atrast suņa cienīgu koku. Ar to ilgi cīnījāmies, Hlojai tas bija pa prātam. Noņēmās, kamēr man atņēma. Un tad sargāja, ne par ko man nedeva atpakaļ. Aiznesa līdz patversmes durvīm :)
Iegāju patversmē, gaitenī mani sagaidīja Naida. Rejoša Naida. Tiklīdz sāku saukt vārdā, viņas uzvedība mainījās. Asti luncinādama nāca klāt teikt - čau!
Pa ceļam uz patversmi atcerējos, ka cīsiņus nopirku, bet nazīti nepaņēmu, lai tos sagrieztu. Stāvēju un gudroju, kur varētu būt noslēpies nazis. jo noteikti arī patversmē ir naži :D :D :D
Kas labi meklē, tas atrod :)
Ar cīsiņiem sakārdināju ne tikai Naidu, bet arī Kronu, Maijas suni, kura pēc tam man staigāja pakaļ, cerot uz ko gardu.
Pirmā skolniece bija Flēra. Kaut gan, neko jaunu neiemācīju, jo visu, kas mācīts, labi atceras. Nākamais solis, jāradina komandas pildīt bez gardumiem.
Treniņš un pastaiga beidzās, atgriezāmies patversmē. Tur es uzzināju, ka ieradies jauns suņu puika Dūdijs. Viņš pirms nedēļas esot atrasts piesiets pie koka. Cilvēki esot paņēmuši pie sevis uz mājām, bet todien atveda uz patversmi.
Viņš ir tikai 6 mēnešus vecs. Un ļoti enerģisks, dzīvespriecīgs un jautrs.
 |
| Dūdijs |
Pēc tam paņēmu Skaju. Secināju, ka arī viņai prāts nenesas uz mācīšanos. Koncentrēties vispār nevēlējās, pat uz desu reizēm lāgā neskatījās. Toties turpinājām nostiprināt zināšanas iešanai pie pavadas. Iešanai, nevis raušanā.
Pēc Skajas mani palūdza izvest pastaigā Naiku. Arī šoreiz mēs spēlējāmies. Bija ap stundu gara pastaiga. Sajutu viņa spēku, kad viņš otrpus sētas ieraudzīja suni, kurš bija apņēmies Naiku izlamāt. Saprotams, Naiks nevarēja turēties pretī. Un pirmo reizi sāka mani vilkt. Labi, ka viņš nav kā Skaja, kura nerēķinās, ka kāds ir ar viņas kopā un jož. Jo tad būtu pagrūti viņu noturēt. Apbrīnoju viņa rāmumu.
Atgriezāmies atpakaļ. Vēl palūdza, vai varu izvest Hloju. Ar šo suni nebiju sastapusies. Tāpēc man jo interesantāk. No telpas iznāca stafordšīras terjera kucīte. Pietupos, lai palīdzētu uzlikt siksnu. Un saņēmu ātru buču. Viņa tik zibenīgi man pieskrēja klāt, iedeva buču un aizskrēja, ka pat bija jājautā, vai man neizlikās.
.png) |
| Hloja |
 |
| Hloja |
Secināju, ka viņai nepieciešams treniņš, jo meitene ir ļoti, ļoti enerģiska un spēcīga. Visu laiku rāva pavadu un bija niķis lekt gaisā. Toties viņa ir pozitīva un dzīvespriecīga. Atklāju, ka Hlojai ļoti patīk kociņi. Apkārtnē bija tikai mazi zariņi. Tos ņēmu, metu prom, meitene skrēja pakaļ. Tad centās man atņemt un pārkost. Beidzot man izdevās atrast suņa cienīgu koku. Ar to ilgi cīnījāmies, Hlojai tas bija pa prātam. Noņēmās, kamēr man atņēma. Un tad sargāja, ne par ko man nedeva atpakaļ. Aiznesa līdz patversmes durvīm :)
Prieks par šo dienu un prieks par jauno iepazīšanos. :)
Komentāri
Ierakstīt komentāru