Saskarsme

Daudzi cilvēki dzīvo ar sarūgtinājuma un aizvainojuma sajūtu sirdī pret līdzcilvēkiem. Ļoti bieži iemesls ir gaužām sīks un nenozīmīgs. Nenozīmīgs uz draudzības un saskarsmes fona. Viņš man neatbrauca pakaļ, viņa neatnāca uz tikšanos, es vienmēr pirmais uzrakstu, tātad es tam cilvēkam neko nenozīmēju utt.
Cik daudz pārpratumu varētu nenotikt, ja cilvēki spētu piedot vai vismaz mēģināt to darīt. Izrunāties...
Ļoti bieži ir tā ka laika trūkuma dēļ netiek uzrakstīts draugam. Arī draugs neuzraksta tā paša iemesla dēļ. Iet laiks un attiecības zūd, katrs ir iegrimis savas dzīves problēmās.
Vai aizņemtība ir attaisnojums? It īpaši pasaulē, kur saziņa ir kļuvusi tik vienkārša - telefoni, facbook, whatapp, draugiem.lv, twitter, skype utt. Vairs nav jāskrien uz pastu iemest vēstuli. Kaut gan būtu patīkami atkal saņemt īstu, ar roku rakstītu vēstuli :) Tai ir savs šarms :) Jā, saziņa ir kļuvusi tik viegla.  Lai cik aizņemts būtu, var apvaicāties, kā iet, kā jūties. Kaut vai īsi, bet liec manīt, ka tu tomēr par otru cilvēku domā un atceries viņu. Un pacenties kaut kad izrauties no ikdienas un uzaicināt uz satikšanos. Pietiek ar pustundu.
Jā, tie paši pārpratumi. Cik bieži man nav bijis, ka man šķiet, ka labāk to cilvēku netraucēt, viņš ir aizņemts, ir bijusi aizvainojuma sajūta. Bet tad es saprotu, ka man cilvēks ir svarīgāks par sīku pārpratumu. To pēc mēneša neviens no mums neatcerēsies. Bet kopīgi pavadīto laiku atcerēsies pēc 10 gadiem.

Ar šo visu es gribēju teikt - uzrakstiet cilvēkiem, kuri jums kaut ko nozīmē, kaut vai pāris rindiņas. Neļaujiet laika ritējumam aizmirst vienam otru.

Atceros, ka lasīju, ka mūsdienās ir izdarīts viss, lai mēs būtu aizsniedzami jebkurā mirklī. Bet realitātē viens no otra esam attālinājušies vairāk kā jebkad.