Par ticībām

Ik pa laikam uzrodas kāds cilvēks, kurš cenšas mani pievērst ticībai, draudzei, kura ir pati par sevi, bez baznīcas. Man pat ir teikti tādi vārdi, ka jāsāk dzīvot pareizi jau tagad, citādi es nonākšot ellē utt. Tādi vārdi dzirdēti ne reizi vien. Saprotu, ka katram ir sava pārliecība un it īpaši ļoti lieliem ticībniekiem nav jēgas stāstīt savu versiju.
Šodien, ēdot pusdienas, lasīju par Pilātu, kurš nodeva Jēzu. Un tur bija minēti dažādi pretrunīgi avoti - viens teica, ka Pilāts bijis labs, otrs, ka ļauns. Pārdomas radās tajā mirklī, kad izlasīju par Jēzus dzimšanu. Sākotnējos avotos neesot parādījies, ka viņa mamma bijusi jaunava un no Svētā gara tapusi grūta. Kā minēts, šī leģenda radusies vēlāk, nepareizi iztulkojot vārdu - jauna sieviete. Cik ļoti mēs vispār varam ticēt rakstītajam? Ir taču zināms, ka vēsturi cilvēki veido tā, kā katrai valdībai ir izdevīgāk utt. Par to pašu Bībeli. Cik ļoti tai var ticēt? Ir sarakstīti vēl daudz citu svēto rakstu, bez Mateja evaņģēlijām un citām daļām vēl citi cilvēki rakstījuši savus gara darbus. Bet dažādu apsvēruma dēļ tie netika ievietoti Bībelē. Padomājiet - kāpēc? Kādam no tā laika galvenajiem tas nav bijis izdevīgi, kādam kas nepaticis.
Jau vēstures stundās sapratu - ticība ir viena pretrunīga lieta - tā tikusi ar varu uzspiesta arī mums, latviešiem. Diemžēl, mūsu dievības pazuda...tāpat kā daudzu citu dievības, jo kāds izdomāja, ka ir viena pareizā ticība. Par laimi, līdz galam viss nav iznīdēts. Mēs joprojām zinām, ka senie latvieši pielūdza dažādas dievības, kuras katram īstam latvietim būtu jāciena kā mūsu kultūras mantojumu.
Es ticu, ka ir augstāki spēki par mums. Dievs, Buda vai vēl kā viņu dēvē, bet ir.
Toties cilvēki savā būtībā ir melīga suga, kura domā par savu labumu. Līdz ar to ticība jebkurā izpausmē man nav pieņemama. Jo to caurvij svētulības sajaukums ar visādām riebeklībām. Cik daudz tautu un cilvēku nav cietuši no garīdzniekiem, kuri zinājuši labāk, kuri savus noziegumus slēpuši aiz Dieva vārda. Kā var cienīt ko tādu????
Un, ja tiešām elle pastāv un es tur nonākšu - neko darīt. Es vismaz savu dzīvi būšu nodzīvojusi tā, kā liek mana sirds. Es daru to, ar ko harmonijā ir mana sirds un nepieņemu citu uzspiestus pareizas dzīves modeļus. Manuprāt, ir jādzīvo saskaņā ar sevi, nevis jālauž sava personība un jāliekuļo citu cilvēku acīs.

Mīļie cilvēki, es cienu jūsu izvēli. Es cienu, ka spējat ar visu savu būtību iegrimt tajā, kas jums ir tuvs un nozīmīgs. Jūs esat malači. bet lūdzu, necenšaties ievilkt tajā visā iekšā mani. Ja tiešām man to kādreiz gribēsies, es zinu, kur jāiet. Cienīsim viens otra izvēli :) :) :)