Ikrīta laimīgie mirkļi

Atkal jau jāatzīst, ka es nespēju iedomāties dzīvi bez saviem trīs kaķiem. No rītiem sanāk, ka draugs ceļas stundu ātrāk par mani. Līdz ar to viņa modinātājs arī ātrāk sāk skanēt. Bet katru dienu pēc modinātāja gultā ienāk Kima un skatās uz mani. Šorīt es jau biju pamodusies un jutu viņas skatienu, kas katru rītu saka - Tu jau celies, Tu pamodies?
Un vienmēr viņa vaktē mani. Ja es izrādu kādu pamošanās pazīmi, tā Kimiņa ir man klāt un sāk mīļoties :) Paralēli tam Foksijs staigā gar istabu un kaut ko murmina, dažreiz ielec gultā, apsēžas man pie galvas, ņaud un ņurd.  Flēra šad tad arī pienāk un pasaka labrīt, bet ne katru rītu. :)
Man jau ir izstrādājusies celšanās tradīcija, kurā aktīvi iesaistās kaķi. Sagatavošanos dienai pavada Foksija aicinājumi doties uz virtuvi.

Par mani jau smejas, ka man ir pavadošā svīta. Eju uz virtuvi un aiz muguras skrien trīs astaini prieciņi :) Viņiem vienmēr ir cerība saņemt ko garšīgu. Nu, ja galīgi nesanāk, kaut vai pavērot, ko es daru.  Reizēm sanāk gandrīz vai pārkrist pāri kādam kaķim, kurš izlec tieši priekšā. Bet viņi visi dod tik daudz prieka .
Un ļoti labi zina savas tiesības. :D  Un manus pienākumus pret viņiem. Bet savus pienākumus mēdz netīšām aizmirst. Nu un tad, ja dabū pa asti, ja ielein drēbju skapī un visas drēbes izsviež ārā, ja ielaiž nagus dīvānā. Tas ir to vērts :)