Neiespējamais IR iespējams!
Pagājušo nedēļu mani uzaicināja piedalīties pasākumā, kurā jāiet pāri oglēm. Pirmā doma bija pārsteigums un noraidoša attieksme. Bet tad turpināju klausīties un ideja piedalīties iepatikās. Kāpēc gan ne :) Kaut kas jauns un nebijis. :)
Piektdien beidzu darbu un drīz devāmies ceļā uz Mārupi.
Sākumā mums stāstīja par ugunsiešanas vēsturi un to, kāpēc cilvēki to dara. Pēc tam visi kopā devāmies iekurt ugunskurus.
Pēc kopīgās uguns iekuršanas nodziedājām tautasdziesmu un gājām uz nojumi gaidīt, kamēr parādās ogles. Tajā laikā mums stāstīja visas iespējamās sekas, kas ar mums var notikt. Cik nopietni apdegumi var būt un kas ir jādara, lai neiegūtu savainojumus. Klausījos un domāju, ka noteikti pāri neiešu. Tad bija pārdomu mirklis, lai katrs var atrast savu iemeslu iet pāri. Vairākas reizes tika atkārtots, ka, ja nevēlies iet pāri, neej. Tas nebija obligāti.
Pienāca laiks, kad ogles bija gatavas un atgriezāmies pie uguns. Skatos, pirmie drosminieki jau pāriet, cilvēkiem parādās smaids par izdarīto :)
Manas domas mainījās negaidīti un attapos, ka stāvu pie ogļu ceļa sākuma un visi gaida, kad es iešu pāri. Aizgrūdu prom visas bailes, aizdzinu prom visas zināšanas par to, ka ogles apdedzina ādu un sāku iet. Man par pārsteigumu pavisam nedaudz sajutu karstumu. Radās vēlme vēlreiz pāriet. Pati neticēju, ka ejot pāri 500 grādu karstām oglēm, var neapdedzināties. Bet esmu dzīvs apliecinājums tam, ka var. Kājas jūtas lieliski, apdegumus nedabūju. Kā mēs tikām informēti - galvenais ir iet ar pareizo iemeslu un tad viss būs kārtībā. Liels, liels paldies jums par sniegto iespēju Vēl viens apliecinājums, ka cilvēks var visu, tikai pareizi sevi jānoskaņo.
Nobeigums bija vārdiem neaprakstāms. Sastājāmies aplī, sadevāmies rokās un dziedājām. Prieks un gandarījums no cilvēkiem staroja :))))
P.S. Pie Jāņu ugunskura mēģināt neiesaku, jo apdedzināties var pat ļoti nopietni. Ne velti sākumā tika daudz runāts un stāstīts par to, kā tas ir jādara.
Organizatori:
Komentāri
Ierakstīt komentāru