Rīga ar velobraucēju acīm!

Jauna vasara klāt, līdz ar to turpinās mūsu velobraucienu projekts - iepazīsti Rīgu ar riteni.
Šoreiz brauciens sākās ar pārpratumu. Man nedēļas sākumā uzrakstīja, ka ir doma iepazīt tuvāk Zaķusalas un Lucavsalas apkārtni. Prasīja, kuri vakari derot man, minēju, ka piektdiena. Bet ar to komunikācija pa nedēļu beidzās. Katrs mēs iegājām darba ritmā, nedēļa paskrēja ātri, klāt bija piektdienas rīts. Pirms pusdienām Maija man pazvana, lai pateiktu, cikos mums vakarā jātiekas. Nebiju gatavojusies šim braucienam, riteni uz darbu neņēmu līdzi un vakars bija saplānot. Nu ko, nekas neatlika kā visu ātri pārplānot :) Parasti jau ātrās idejas ir tās labākās....
Pēc darba ātri aizskrēju pēc riteņa un devos uz satikšanās vietu - pie jaunās Nacionālās bibliotēkas.

Pieļauju, ka Zane pēta brauciena plānus. Nezinu, vēl biju tikai ceļā uz turieni.

Mūsu četrotne gatava jauniem piedzīvojumiem. Sastāvs katrā braucienā nedaudz mēdz pamainīties, bet
līdz šim vienmēr visi  braucēji bijuši kaut kādā veidā saistīti ar patversmi "Dzīvnieku draugs". Viens kā brīvprātīgais darbinieks, cits kā topošais vetārsts vai pastāvīgais darbinieks.

Galvenais izpētes objekts bija Zaķusala. Kaut gan Rīgas centrā, nekad neesmu staigājusi pa šo salu. Biju pārsteigta, cik tur skaisti. Radās sajūta, ka esam prom no pilsētas. Visur pļavas, lauki, meži, ūdens, pludmales un miers. Grūti iedomāties, ka kādreiz uz salas dzīvoja cilvēki, bija saceltas mājas, atradās darba vietas. Tagad vienīgais liecinieks par pagājušajiem laikiem bija vecs, pusagruvis mājas stūris.

Pirmais apskates objekts - ACIS

Tad seko Latvijas Televīzija

Pie dzelzceļa tilta nevar tikt, žogs priekšā. 

Dodamies pēc āboliem, vēl skābiem, bet ko lai dara, ja izsalkums moca :D Gluži kā bērnībā, kad vienmēr tika čiepti zaļie āboli, jo nevarēja sagaidīt, kad nogatavosies. 

Gudrojām, kas ir šis. Tā kā abos galos vēl bija objekti, viss kopā atgādināja kuģi. Vismaz mēs palikām pie tādas versijas. 

Nebiju domājusi, ka būs tik grūti ar vienu roku censties nobildēt. Bet šis kadrs nenāca viegli :) Diezgan nomocījāmies, kamēr dabūjām. 

 Tālumā redzama Rīga. Bet no šejienes vispār nav dzirdami pilsētas trokšņi. 

Miers, klusums un daba :) Kā arī ideāla sabiedrība :)

Jau liels gabals aiz muguras, neliels atelpas brīdis. 

Pa ceļam aizbraucām līdz Narvesen nedaudz iestiprināties. Pēc tam devāmies uz Lucavsalu. Ja Zaķusalā viss bija atstāts dabas ziņā, tad Lucavsala ir civilizēta, labiekārtota un pilna ar cilvēkiem. Katrai vietai savs šarms. 

Pēc Lucavsalas apmeklējuma nolēmām, ka šim vakaram pietiks iespaidu. Devāmies uz  pieturai Antrai palīdzēt sagaidīt autobusu. Vēl bija atlikušas 20 minūtes. Sākumā gaidījām pie Nacionālās bibliotēkas, bet tad nolēmām, ka varam doties pa pieturai uz priekšu. 

Galu galā nolēmu pavadīt arī Maiju un Zani līdz Zasalaukam. Laiks līdz turienei paskrēja nemanot. Patversmes teritorijā mūs sagaidīja draudzīgs kaķis. 

Rīgas vakari ir pateicīgāki, ja pārvietojas ar riteni. Faktiski vairs nav ne cilvēku, ne mašīnu. Vismaz Zasalaukā - Āgenskalnā bija ļoti maz. Neviens netraucē izbaudīt ātrumu, nav nevajadzīgu bremzēšanu un apstāšanos. Apkārt valda klusums. Ap pusnakti arī es tiku mājās. 

Tagad jāsāk plānot nākamā ekspedīcija. Jo Rīga ir pilna ar daudzām neiepazītām vietām. 

Pie tam vēl mums visām sejas rotāja patiess prieks un smaids par piedzīvoto. :)