Kaķu blēņas

Divas dienas pēc kārtas mani kaķi izcēlās. Nu jā, kaut kā dzīve jābagātina. Kamēr biju darbā, kāds vai varbūt visi trīs piestrādāja par dārzniekiem. Viņiem ienāca prātā, ka puķupods labāk izskatīsies uz grīdas, sadalīts mazās lauskās. Zemi līdz ar to var izkaisīt lielākā laukumā, nekā podā to var atļauties. Ideja jau nav slikta, ziediem jāaug zemē, nevis jāsēž uz galda. Varu iztēloties prieku kaķu sirsniņās, kad pods nonāca uz grīdas. Gan jau ka visi gāja klāt, pabakstīja sanpauliju un pakasīja zemi.
Man pašai gan prieka nebija. Žēl skaistais pods, kurš nu bija jāizmet, žēl, ka puķīte bija apdauzīta.
Nākamais rīts, brokastu laiks. Dzirdu, ka kaut kur fonā arī kaķis ēd. Bet pag, skaņa nāk no pretējās puses, ēdiena trauciņš atrodas citur. Sāku skatīties, skrapstināšana skan no pieliekamā. Man paveras šāds skats - Foksijs sēž pieliekamā otrajā plauktā pie nesen nopirktās kaķu barības pakas. Atplēsis pavisam mazu caurumiņu un cītīgi ēd. Atceros notikumus, kad tikko piecēlos. Foksijs bija ar kaut ko ļoti neapmierināts, staigāja un kliedza. Nesapratu, kāpēc. Parasti viņš balsi paceļ pie divām lietām - ēdiena trauks ir gandrīz tukšs vai pods nav laicīgi iztīrīts. Bet tās abas lietas biju izdarījusi. Tagad sapratu...traukā biju iebērusi barību, kas domāta sterilizētiem kaķiem. Foksijam tā īpaši negaršoja, bet viņš sajuta, ka pieliekamā ir kaut kas garšīgāks. Tā kā es viņa prasības neizpildīju, viņš lietas ņēma savās ķepās un pats apkalpojās. Sanāca smiekli par manu gudrinieku.
Parasti viņš, ja tiek pieķerts nedarbos, mūk prom, bet šoreiz pat netaisījās bēgt. Tas nozīmēja, ka kaķis uzskatīja, ka viņš neko sliktu nav izdarījis. Tikai ēd to, kas pienākas viņam.
Barības maisiņu paņēmu, lai iebērtu traukā. Foksijs, lecot ārā, līdzi izgāza plastmasas vāciņu, kurš viņam uzkrita uz galvas. Nodomāju - tas viņam bija sods :D

Beigās jau arī Kima un Flēra pievienojās pie jaunās barības. Visiem tā garšo labāk.