Jūra un Luce

Pagājušā gada maija sākumā patversme "Dzīvnieku draugs" rīkoja Lielo pastaigu ar suņiem. Pirms pasākuma zvanīja Maija un piedāvāja sarīkot atsevišķu pastaigu, kurai piekritu.
Sarunājām tikties dzelzceļa stacijā. Mūsu kompānija sastāvēja no trim cilvēkbērniem un viena suņubērna - Luci.

Luce bija nobijusies. Pēc dabas viņa ir nedaudz bailīga. Bet tagad - sveša vide, vilcieni, daudz kā jauna. Sunim lieli pārdzīvojumi.

Iekāpjot vilcienā, Luce ātri atrada ērtu vietu zem sēdekļiem. Tur viņa mierīgi visu vēroja.
Laime sunim sākās, kad izkāpām Mangaļsalā. Blakus mežs, daudz dažādu smaržu un interesantu krūmu, ko aplūkot. Vienu brīdi ceļš veda gar privātmājām, nākamā cauri mežam. Lucei stress un uztraukums pamazām atkāpās, tā vietā parādījās prieks un sajūsma par notiekošo.
Iznācām no meža jūras krastā. Diena bija vēsa un lietaina, līdz ar to jūras krasts piederēja tikai mums. Maija bija drosmīga, kādu laiku gāja basām kājām. Es gan ātri secināju, ka zeme vēl ir pārāk auksta un apavas labāk atstāt kājās.

Suns gan ar katru mirkli jutās aizvien labāk un priecīgāk. Jūra, pludmalē neviena svešinieka. Luce mūsu acu priekšā atdzīvojās un atbrīvojās. Skrēja, ārdījās, meklēja kokus utt.



Man personīgi interesanti likās bunkuri un vecās kazarmas. Tur bija ko pētīt un skatīt.