Attieksme

Šīs garās brīvdienas ir devušas vielu kārtējām pārdomām. Cilvēkiem ir tendence vienam otru kritizēt un norādīt, ka līdzcilvēku uzskati, rīcība vai dzīvesstils nav pareizs. Aizvakar izlasīju brīnišķīgu citātu par šo tēmu. Tur bija teikts, ja Tavas bungas ritms skan citādā ritmā nekā pārējo cilvēku ritms, ļaujies tam. Dejo pēc sava ritma un nepielāgojies tiem, kuri cenšas Tevi mācīt pareizi dzīvot.Kas vienam cilvēkam der, tas otram neder. Mēs katrs ejam savu ceļu, un ja cilvēks dzīvo, klausot ko saka viņa sirds, tad, es uzskatu, cilvēks dzīvo pareizi. Nav nozīmes, vai tas saskan ar citu cilvēku uzskatiem. Galvenais, lai jūties labi savā dzīvē. Es vienmēr esmu vadījusies pēc tā, ka jādzīvo tā, kā pati vēlos. Es varu paklausīties, ko citi cilvēki iesaka vai pat cenšas uzspiest, bet, ja jūtu, ka tas uzskats neraksturo mani, tad es to nepieņemu.
Mācamies būt saprotošāki un ne vienmēr ir jālien ar saviem uzskatiem citu cilvēku dzīvē. Ja vienam laime ir vakarus pavadīt mājās, klusumā, tad otrs tādā dzīvē jūtas iesprostots un viņam nepieciešams laiku pavadīt kaut kur citur. Un tikai tad viņš jūtas laimīgs.

Parasti es šādām lietām nepievēršu vērību, bet šoreiz sanāca satikt vairākus cilvēkus, kuri viens otram mācīja, kā jādzīvo.

Un nobeigumam humors, bet patiess: "Dzīve nav ērts ceļojums uz kapiem ar nodomu tur ierasties laikā, ar sausu un piedienīgu apģērbu (lasi – labi saglabātu ķermeni), bet gan traukšanās pa šoseju, maldīšanās par kalnu bezceļiem un klīšana pa pļavām ar šokolādi vienā rokā, šampanieti – otrā, atrodoties ķermenī, kas pamatīgi izmantots un pilnībā nolietojies, tomēr sajūsmā sauc: ”Woooow, kas tas bija par braucienu!”