Atgriešanās

Esmu šo vietu kādu laiku pametusi novārtā. Laikam jau tāpēc, ka ikdienu ir aizņēmušas daudzas citas lietas, līdz ar to rakstīšanai, vismaz te, nesanāk laika. Tomēr ik pa laikam atceros un nokaunos, ka neatlicinu laiciņu.
Īsti arī nevarēju saprast, par ko lai tagad raksta. Vakar, ejot pārgājienā, iedomājos, ka varētu pierakstīt savus piedzīvojumus pārgājienos un velobraucienos. Ziemas laikā šīs aktivitātes tiek noliktas malā, bet, kā nāk siltais laiks, atkal ik pa laikam sevi palutinu ar kādu piedzīvojumu.
Tā kā man nav mašīna, es dodos tur, kur var tikt ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu. priecājos, protams, ja kādreiz draugi paķer līdzi mani mašīnā un kopā dodamies piedzīvojumos. Bet tas nenotiek bieži. Tāpēc paļaujos uz savu dzelteno braucamo un savām kājām. Galu galā, es daudz ko vēl neesmu izpētījusi Rīgā un Rīgas rajonā. Tas nekas, ka šajā pilsētā esmu nodzīvojusi nu jau 13 gadus. Domāju, ka daudzi iedzimtie rīdzinieki var teikt to pašu, ne visi pilsētas stūrīši un nomales ir izpētītas.

Add caption

Pievienotā bilde ir no vakardienas pārgājiena, pirmo reizi februāra vidū. Kaut gan laiks bija kā pavasarī. Un bilde uzņemta Rīgā, Trīsciemā. Kaut gan, bija sajūta, ka sen esmu ārā no pilsētas, meža vidū. Cik dzirdēju, tad Trīsciema taka ir maz zināma pārgājiena vieta. Mums neizdevās atrast visus apskates objektus, peiļauju, ka arī no pašas takas pa retam nogājām nost un gājām savu ceļū. Jo tā nebija tik skaidri manāma. Bija posms, ko veicām pa grants ceļu un beigās sapratām, ka neesam kādu ceļu pamanījušas. Gājām atpakaļ, tikai GPS norādīja, ka tur vajadzētu būt ceļam. Bija tikai knapi manāma taciņa. 

Lai tad top mani apraksti par to, kur esmu bijusi, ko redzējusi. Ceru, ka kādu šis iedvesmos arī pašam vairāk izpētīt savu pilsētu un sameklēt pilsētas un piepilsētas daļas, kurās vēl nav būts.

Starp citu, iepriekš esmu likusi aprakstus par dažiem saviem veloekspedīcijas piedzīvojumiem.

Neesmu profesionāla sportiste, pārgājienos eju kā māku, bet man tas rada prieku :)